Dejas diena norisināsies jau 20. reizi, apliecinot ilgtermiņa ieguldījumu dialoga veidošanā starp horeogrāfiem, dejotājiem un skatītājiem.
Notikumu virstēma – IDENTITĀTE.
Dejas diena 2026 tiecas iezīmēt laikmetīgās dejas vides daudzveidību, turpinot jau daudzu gadu garumā īstenoto mērķi, padarīt laikmetīgo deju plašāk pieejamu un piekļūstamu sabiedrībā. Satikšanās dejā – meistarklases, radošās darbnīcas un citi notikumi.
12. aprīlis | 12:00–15:30
Pasākumā piedalīsies virkne laikmetīgās dejas organizāciju: Latvijas Kultūras akadēmija, KUUP, Latvijas Dejas informācijas centrs (LDIC), Tuvumi, LDM5 un Rīgas Baleta skola. Tās sevi prezentēs dinamiskā “tirgus” formātā – caur sarunām un uznirstošām dejas aktivitātēm ikvienam būs iespēja iepazīt gan organizāciju darbību, gan laikmetīgo deju kopumā.
Dejas Info centrs būs iespēja satikt māksliniekus, uzzināt, izmēģināt un iedvesmoties – laikmetīgā deja kā dzīva un pieejama pieredze ikvienam.
12:00 - 12:30 - Latvijas Kultūras akadēmijas laikmetīgās dejas nodaļas prezentācija | Tirgus pagalms
12:30 - 13:00 - Anetes Tambakas meistarklase “Šodien akcijā dejas tirgus” | Tirgus pagalms
Rotaļīga un interaktīva nodarbība, kur horeogrāfe iejūtas tirgus pārdevējas lomā un aicina “iegādāties” deju. Iedvesmojoties no tirgus ikdienas – žestiem, ritma un priekšmetiem, dalībnieki kopīgi radīs kustību, piedalīsies deju izlozē un noslēgs visu ar kopdeju.
13:00 - 13:30 - Dejas mākslinieku apvienības LDM5 prezentācija | Tirgus pagalms, siltumnīca
13:30 - 15:00 - Rīgas Baleta skolas laikmetīgās dejas audzēkņu pop-up horeogrāfijas un interaktīvas aktivitātes | Tirgus iekštelpas
14:00 - 14:30 - Latvijas Dejas informācijas centra prezentācija | Siltumnīca
14:30 - 15:00 - Dejas mākslinieku apvienības KUUP dance prezentācija | Siltumnīca, tirgus pagalms
Ko piedzīvosi?
→ Deju kā spēli un kopīgu radīšanu
→ Kustību, kas dzimst no ikdienas situācijām
→ Atvērtu un iekļaujošu atmosfēru visiem apmeklētājiem
Šīs meistarklases mērķis ir vienot cilvēkus, aktivizēt publisko telpu un parādīt, ka deja var notikt jebkur – arī tirgū.
18. aprīlī no plkst. 10:30 līdz 16.00 trīs lokācijās Rīgā - Rīgas cirkā, E. Dārziņa mūzikas skolā un Strazdumuižas klubā norisināsies 10 dejas meistarklases, kas piemērotas dažādiem cilvēkiem, neatkarīgi no iepriekšējās dejas pieredzes.
Visas meistarklases ir bez maksas un ikvienam interesentam.
18. aprīlis
⌚︎ 10:00-11:15
CONTAKIDS ir aizraujošs kustību ceļojums, kur bērnam ar sev tuvu pieaugušo ir iespēja fiziski saslēgties — atdodot svaru, ceļoties un krītot kopā. Nodarbība apvieno kustību, radošumu un tuvību, stiprinot savstarpējo saikni. 45 minūšu garumā bērni un vecāki iesaistīsies mūsdienīgās un izglītojošās aktivitātēs, kas veicina bērna motoriku un emocionālo attīstību.
Klasi var apmeklēt ar iepriekšēju pieteikšanos (atelpakustibutelpa@gmail.com)
Nodarbība paredzēta:
Tiem, kuri vēlas caur kustību, rotaļu un kopā būšanu stiprināt savstarpējo saikni. Nodarbībā bērniem ir brīvība kustēties un iesaistīties savā tempā - bez piespiešanas un ar cieņu pret viņu interesēm. Var vērot, piedalīties vai vienkārši atpūsties, kā tajā brīdī jūtas vislabāk. Pieaugušie var pielāgot kustības savām spējām un līdzdarboties tā, kā jūtas ērtāk. Iepriekšēja kustību vai dejas pieredze nav nepieciešama. Galvenais ir kopā būšana un īsts prieks kustībā!
Vada – Anete Tambaka
Laikmetīgās dejas pasniedzēja, horeogrāfe, dejotāja un dejas īsfilmu veidotāja.
Savā darbā viņa apvieno laikmetīgo deju, pedagoģiju un kino, veidojot horeogrāfijas filmu un mūzikas klipu projektiem, izrādēm un citiem radošiem projektiem, kā arī radot dejas īsfilmas, kas izrādītas starptautiskos festivālos.
Kā pasniedzēja viņa strādā ar bērniem, pieaugušajiem un ģimenēm, īpašu uzmanību pievēršot kustībai kā saiknes, uzticēšanās un radošuma veicinātājai. Viņa ir radošās dejas studijas ATelpa dibinātāja Rīgā, kur attīsta laikmetīgās dejas, improvizācijas, ContaKids, pāru dejas un kāzu dejas prakses.
Viņa ir viena no pirmajām laikmetīgās dejas mākslas maģistra grāda ieguvējām Latvijā un savu pieredzi papildinājusi, mācoties, strādājot un pasniedzot dažādās Eiropas valstīs.
Savā darbā viņu īpaši interesē kustība kā attiecību, uzticēšanās un rotaļas telpa.
18. aprīlis
⌚︎ 12:30-14:00
Strukturētās improvizācijas klase būs īpaši piemērota izdegušiem, nogurušiem un trausliem ķermeņiem. Šī dejas nodarbība ir radīta tiem, kuru ķermenis ilgojas pēc kustības un tuvības pašam ar sevi.
Apmeklētāji tiks aicināti pievērsties ķermenim ar empātiju, ieklausoties tā vajadzībās un ļaujot tam būt tādam, kāds tas ir.
Šī prakse var kļūt par labsirdības manifestāciju — mierīgu protestu pret spiedienu, kas bieži tiek vērsts pret mums, un vienlaikus par prieka dzīrēm savam ķermenim.
Nodarbība paredzēta:
Klase būs īpaši piemērota izdegušiem, nogurušiem un trausliem ķermeņiem
Vada – Ieva Gaurilčikaitė-Sants
Ieva Gaurilčikaitė-Sants ir dejotāja, horeogrāfe un scenogrāfe ar starptautisku pieredzi. Viņa ir ieguvusi dejas bakalaura grādu Skotijas Laikmetīgās dejas skolā un maģistra grādu scenogrāfijā Latvijas Mākslas akadēmijā. 2016. gadā Ieva kopā ar Krišjāni Santu nodibināja mākslinieku duetu IevaKrish. Kopā viņi rada imersīvas un saistošas pieredzes, apvienojot horeogrāfiju, scenogrāfiju un skaņas dizainu. Viņu darbi ietver gan vadītas pieredzes, gan interaktīvus pasākumus, iesaistošas performances ar deju, skaņu, ēdieniem un polifoniskas dejas performances. IevaKrish ir saņēmuši Latvijas Dejas balvu kā labākie horeogrāfi 2021. gadā, un kopā ar Krišjāni Ieva vada arī performanču mākslas nevalstisko organizāciju TUVUMI, kas veicina mākslinieciskos sakarus starp Latviju, Baltijas reģionu un Eiropu.
18. aprīlis
⌚︎ 14:30-16:00
Krišjānis aicina uz īpašu salsas nodarbību, kurā tradicionālā partnerdeja tiek skatīta no laikmetīgās dejas, kontaktimprovizācijas un partnerdarba skatpunkta. Nodarbība tiks balstīta kustību dialogā, kurā brīvi mainās lomas starp “vadītāju” un “sekotāju”. Tā ir veidota ārpus dzimuma un kustību hierarhijām un tas ir aicinājums uz iekļaujošu, cieņpilnu un ieturētu kontaktu dejā. Nodarbībā netiks apgūti konkrēti dejas soļi. Salsa šeit kļūst par platformu savstarpējai sapratnei, kustību brīvībai un ķermeņa līdzvērtībai.
Kam nodarbība paredzēta:
Nodarbība paredzēta ikvienam no 16 gadu vecuma un neatkarīgi no iepriekšējās dejas pieredzes. Nodarbībā tiks meklēts dialogs starp katriem diviem dalībniekiem, kas var būt vienlīdz vērtīga pieredze gan pieredzējušam dejotājam, gan iesācējam, kas pirmo reizi dzīvē apmeklē dejas nodarbību. Iepriekš piesakoties, nodarbībā laipni aicināti pievienoties arī ļaudis ar kustību traucējumiem, vājredzību, neredzību vai dzirdes traucējumiem.
Vada – Krišjānis Sants
Krišjānis Sants ir starptautiski strādājošs horeogrāfs, dejotājs un scenogrāfs, kas pirms profesionālās darbības uzsākšanas ir dejojis dažādas pāru un rotaļu dejas: balles dejas, salsu, dančus, kurus gan savas tālākās mākslinieka prakses, gan Dejas dienai veidotās klases kontekstā mākslinieks interpretē caur laikmetīgās dejas domāšanas, dekonstrukcijas un tehnikas prizmu.
Krišjānis ir pabeidzis Latvijas Kultūras akadēmiju (BA - laikmetīgajā dejā), beļģu laikmetīgās dejas un skatuves mākslas skolu P.A.R.T.S. (treniņu un pētniecības ciklu) un Latvijas Mākslas akadēmiju (MA - scenogrāfijā).
Krišjānis ir daļa no mākslinieku apvienības IevaKrish un vada dejas organziāciju Tuvumi, kuras ietvaros viņa darbi tiek plaši izrādīti Eiropā - “Labra nams” (48 izrādes Latvijā, Igaunījā un Vācijā), “Vērpete” (48 izrādes Latvijā, Zviedrijā un Lietuvā). Krišjānis ir viens no aizsācējiem un vadītājiem dejas programmai HOROS, kas ik gadu Aizputē organizē starptautisku dejas māklinieku rezidenci un to pavadošo mākslas notikumu programmu. Ir saņēmis Spēlmaņu nakts balvu 2016. gadā un Dejas balvu 2024. gadā. No 2016. līdz 2024. gadam kā izpildītājs ir plaši sadarbojies ar Beļģijā-Norvēģijā bāzēto dejas kompānijui “field-works”. No darba brīvajā laikā Krišjānis darbojas Laikmetīgās Kultūras NVO asociācijas valdē un Latvijas Nacionālajā kultūras padomē.
18. aprīlis
⌚︎ 10:00-11:30
Dmitrijs savā laikmetīgās dejas nodarbībā, izmantojot dažādus fokusa punktus un nelielus uzdevumus, dalībniekiem dos iespēju vairāk “pieskarties” sev un veltīt uzmanību savam ķermenim un savai kustībai. Šie uzdevumi radīs telpu pārdomām par personīgo kustību valodu un iekšējo pieredzi.
Kam nodarbība paredzēta:
Nodarbība vienlaicīgi ir gan atvērta dejas klase, gan Rīgas Baleta skolas laikmetīgās dejas programmas konsultācija. Īpaši paredzēta visiem interesntiem, kas plāno stāties minētajā izglītības programmā.
Vada – Dmitrijs Gaitjukevičs
Laikmetīgās dejas mākslinieks. Absolvējis Rīgas Horeogrāfijas vidusskolu (šobrīd Rīgas Baleta skola) (2003) un Latvijas Kultūras akadēmijas Laikmetīgās dejas horeogrāfijas programmu (2007). 2020. gadā ieguvis maģistra grādu scenogrāfijā Latvijas Mākslas akadēmijā. Kopš 2019. gada PIKC NMV “Rīgas Baleta skola” laikmetīgās dejas programmas kursa vadītājs. Kopš 2024. gada PIKC NMV “Rīgas Baleta skola” laikmetīgās dejas programmas vadītājs. Viens no starptautiskā laikmetīgās dejas festivāla Riga/ON dibinātājiem.
Horeogrāfs dejas izrādēm: ”Par ko sapņo meitenes” (2010), “Dive” (2011), “Inside” (2013); izrāde ieguvusi "Spēlmaņu nakts" balvu "Gada sasniegums laikmetīgajā dejā”, "Visas manas vājības ir tavas lūpas” (2018). Horeogrāfs un režisora asistents izrādē “Trīs Draugi” (2019). Maģistra darbs - dejas izrāde “Otrā Pusē” (2020), horeogrāfe Elīna Gaitjukeviča; izrāde ieguvusi “Dejas balvu” 2019/2020 kategorijā Laikmetīgās dejas izrāde.
18. aprīlis
⌚︎ 12:30-14:00
Aigara Larionova klase būs balstīta improvizācijas paņēmienos un struktūrās, kas vērš uzmanību uz personīgo un starppersonu telpu. Ar ķermeniskas darbības palīdzību tiks pētīts kā pozicionējam sevi un dažādas savas identitātes šķautnes attiecībās ar citiem. Nodarbības ietvaros dalībniekiem tiks piedāvāti dažāda veida improvizācijas uzdevumi kā līmeņu maiņas, deja tikai ar savām plaukstām, attāluma maiņa savā starpā, spoguļošana un citi, ar mērķi pamanīt kā ķermenis pakļaujas vai pretojās kopienas struktūrām.
Kam nodarbība paredzēta:
Katram interesentam, kurš vēlas izkustēties un meklēt radošu sadarbību ar citiem. Nodarbības laikā atbalstīsim arī cita cilvēka svaru, būtu jābūt gataviem fiziskam kontaktam.
Vada – Aigars Larinovs
Dejotājs, pedagogs un horeogrāfs, kura mākslinieciskā darbība attīstās ap ķermeni kā saskares punktu indivīdam ar sabiedrību. Aigars ir absolvējis Latvijas Kultūras koledžas (2014.) laikmetīgās dejas un Floridas Štata universitātes (2020.) horeogrāfijas maģistra programmas. Savā profesionālajā praksē daudz izmanto akrobātiska rakstura kustības un sadarbību ar partneri. Viņš ir attīstijis savas zināšanas meistarklasēs un darbā ar māksliniekiem no dažādām pasaules valstīm. Pēdējos gados Aigars iesaistās projektos, kas paplašina viņa profesionālo iespēju loku ar gaisa deju, ķermeņa perkusijām un laikmetīgo leļļu teātri. Mākslinieku apvienības LDM5 biedrs un līdzautors izrādēm "Brīnuma Anatomija" (2023.), "Laika Nospiedumi" (2024.), horeogrāfs un dejotājs solo izrādē "Lauskas" (2026.)
18. aprīlis
⌚︎ 14:30–16.00
Agate aicinās un izaicinās klases dalībniekus, veidot savas dejas, mācīt tās citiem un filmēt, lai ar tām dalītos tīklos. Dažas no populārākajam digitālo tīklu aplikācijām aktīvi izmanto kustīgas bildes (YouTube, tiktok, Instagram, Facebook). Kādēļ ar to nepaspēlēties un dejot, kā neviens cits un kā nekad agrāk? Nodarbības laikā tās dalībnieki, sadarbībā ar mākslinieci un kameru, meklēs un iemūžinās dažādas ķermeniskas izpausmes, lai kopīgi izveidotu savu versiju flashmobam #dejasdiena2026.
Kam nodarbība paredzēta:
Nodarbība paredzēta visiem interesentiem, kurus saista kustība un tās iemūžināšana kameras objektīvā.
Vada – Agate Bankava
Agate Bankava ir latviešu laikmetīgās dejas māksliniece un horeogrāfe. Absolvējusi Rīgas Baleta skolu un Latvijas Kultūras akadēmija, iegūstot bakalaura un maģistra grādu laikmetīgajā dejā profesores Olgas Žitluhinas vadībā. Viņa ir “Horeogrāfu asociācijas” un “LAUKKU” biedre. 2019. gadā saņēmusi Dejas balvu kā labākā laikmetīgās dejas horeogrāfe par izrādēm “Slikta”, “Memor” un “Future Freak”, kā arī “Spēlmaņu nakts” balvu (2018/2019) kategorijā “Gada kustību mākslinieks” par izrādi “Pūt, vējiņi”. Agate darbojas arī starptautiskā projekta IcoDAco ietvaros un ir mini festivāla “Ražas svētki/Harvest Party” kuratore.
18. aprīlis
⌚︎ 10:30–11:00 Ramona Galkina
⌚︎ 11:30–12:30 Laima Jaunzema
⌚︎ 13:00–14:00 Alise Putniņa
⌚︎ 14:30–16:00 Mārtiņš Emīls Aržanovskis
Braila iela 4
Nodarbība paredzēta:
Nodarbības izstrādātas neredzīgo kopienai, bet ir atvērtas ikvienam interesentam
Nodarbības vadīs četri latviešu horeogrāfi: Alise Putniņa, Ramona Galkina, Laima Jaunzema, Mārtiņš Emīls Aržanovskis. Klases radītas izpētes darbnīcas “Iekļaujošas dejas prakse” ietvaros .
Dienas laikā būs iespēja piedalīties dažādās kustības un dejas klasēs, kurās horeogrāfi dalīsies ar metodēm un pieredzi, kas tapusi kopīgā darbnīcu procesā ar māksliniekiem un Latvijas Neredzīgo biedrības jauniešu organizāciju.
18. aprīlis
No plkst. 18:00
koncertzāle Angārs
ieeja bez maksas
Svētdienas noslēgumā, no plkst. 18:00 Tallinas ielas kvartāla koncertzālē “Angārs” norisināsies Rīgas programmas noslēguma pasākums.
Radošajās darbnīcās horeogrāfi kopā ar darbnīcu dalībniekiem iestudēja izrāžu fragmentus. Dejas Dienas ietvaros tā ir iespēja piedzīvot izrādes tapšanas procesu no idejas līdz realizācijai un uzstāties publikas priekšā noslēguma pasākumā.
Šogad zrāžu fragmentu prezentācijas būs šādām izrādēm:
– Marijas Saveiko “Savējā un svešā”
– Vladimira Goršantova “Es arī esmu Latvija”
– Sabīnes Neilandes “Femina”
Katra no izrādēm pēta identitāti no sava skatpunkta, pievēršoties jautājumiem, kas saistīti ar piederību un nacionalitāti, viendzimuma attiecību atdzīšanu, kā arī sievietes lomu sabiedrībā un mākslā.
Plkst. 20:00, tur pat Angārā, DJ Puce vadībā notiks Dejas Dienas noslēguma ballīte.
8.-10. maijs
No 8. līdz 10. maijam Bauskas novada Rundālē būs iespēja pieredzēt Dejas dienas satelītprogrammu.
8. maijs – Laikmetīgās dejas izrāde “Brīvprātīgā verdzība”, horeogrāfs Vladimirs Goršanotvs.
9. maijs – Radošās darbnīcas un to publiska prezentācijas. Darbnīcas vada Poļina Filippova, Edvards Kurmiņš un Laura Gorodko.
10. maijs – Anetes Tambakas un Sabīnes Neilandes dejas meistarklases.
Plašāka informācija tiks publicēta drīzumā.
DARBNĪCA
Laikmetīgās dejas izrāžu fragmenta iestudēšana
Šogad Dejas diena veltīta identitātes tēmai. Radošajās darbnīcās horeogrāfi kopā ar darbnīcu dalībniekiem iestudēs fragmentus no savām izrādēm. Šī ir iespēja piedzīvot izrādes tapšanas procesu no idejas līdz realizācijai un uzstāties publikas priekšā, kā arī izzināt sevi caur kustību un vizuālajiem impulsiem.
Šī ir iespēja pieteikties vienai no 3 darbnīcām.
Šis ir izpētē balstīts stāsts par duālo un pretrunīgo sievietes tēlu sabiedrībā un kultūrā, kas būtiski ietekmējis to, kā mūsdienu sieviete uztver sevi. Viena no galvenajām tēmām, kam izrāde pievēršas, ir sievietes loma mākslā. Vairāku gadsimtu laikā radītos mākslas šedevros, kas apskatāmi pasaules labākajos muzejos, sieviete galvenokārt redzama caur mākslinieka- vīrieša prizmu, kā pasīvs un kluss mākslas objekts. Šāda sievietes tēla reprezentācija nereti saglabājusies arī mūsdienu popkultūrā - kino, mūzikā un sociālajos tīklos, pastiprinot tā saucamo male gaze (tulk. no angļu val. - vīrieša skatiens)
Darbnīcas fragmentā tiks izmantoti izrādes scenogrāfijas elementi – audumi un podests, kas būs pamats gan kustību izpētē, gan noskaņas veidošanā. Tie kļūs par nozīmīgu daļu no procesa, radot telpu, kurā dalībnieki varēs brīvi eksperimentēt ar kustību un tēlu. Darbnīcas laikā tiks veikta kustību izpēte, kā arī vizuālās kultūras analīze. Dalībnieki strādās ar dažādiem mākslas darbiem, popkultūras paraugiem, žurnāliem un citiem vizuālajiem avotiem, kuros atklājas sievietes tēla reprezentācija. No šiem pētījumiem tiks veidotas kustību partitūras, kas savīs vizuālos impulsus ar individuālu ķermenisko pieredzi.
Svarīgs aspekts būs dalībnieku personīgais redzējums, jo viņi tiks aicināti kustību materiālu izpaust caur savu pieredzi un skatpunktu. Tas radīs daudzslāņainu, dzīvu un individuāli piesātinātu kustību kopumu. Rezultātā paredzēts veidot izrādi ar “dzīvā muzeja” atmosfēru – skatītājiem atklājot telpu, kurā scenogrāfija, kustība un vizuālie impulsi savienojas vienotā mākslinieciskā darbā.
Dalībnieku vēlamais vecums: 16+
Mēģinājumu laiki: 28., 29. marts, 12., 13. aprīlis (10.30 - 13.00)
Mēģinājumu vieta: Rīga (konkrēta lokācija tiks precizēta)
→ “Savējā un svešā”, horeogrāfe Marija Saveiko
Marija dalās personīgā pieredzē par savu nacionālo identitāti un piederības izjūtu Latvijā. Marija nākusi no krievu - baltkrievu ģimenes, uzaugusi Latvijā – valstī, kuras brīvība ir tikpat jauna kā viņas paaudze. Šodien viņa dzīvo laikā, kad Krievijas karš Ukrainā vēl vairāk Latvijas kultūrtelpā saasinājis tā saukto “nacionālo jautājumu”. Izrāde ir Marijas personīgā refleksija par sevis meklējumiem laiktelpā, kurā satiekas dažādi identitātes un kultūras skatpunkti. "Savējā un svešā" ir aicinājums sajust ar ķermeni, ar sirdi. Šī izrāde nav tikai stāsts par vienu cilvēku – tā ir atbalss no tiem, kas turpina meklēt un rast sevi pasaulē, kas nemitīgi mainās. Izrāde uzdod jautājumus, kas skar ne tikai Latviju, bet arī pasauli kopumā, atgādinot, ka neatkarīgi no etniskās izcelsmes, dzimuma vai reliģijas, mēs visi esam daļa no kopīgas cilvēces pieredzes.
Dalībnieku vēlamais vecums: 18+
Mēģinājumu laiki: 6., 8., 10., 13., 15., 17. aprīlis (18.00 - 21.00)
Mēģinājumu vieta: Rīga (konkrēta lokācija tiks precizēta)
→ “Es arī esmu Latvija”, horeogrāfs Vladimirs Goršantovs
Izrāde vēsta par cilvēka seksuālo identitāti un LGBTQ+ kopienu, kā izrādes skaņu celiņu izmantojot audio fragmentus no Saeimas deputātu izteikumiem par Dzīvesbiedru likumu. Latvija ir viena no valstīm, kas pret LGBTQ+ kopienu vēl joprojām mēģina cīnīties politiskā līmenī. Spilgts piemērs tam ir 2023. gada 9. novembra Saeimas sēde, kurā tika pieņemts Dzīvesbiedru likums. Tajā politiķis Edgars Tavars izteicās, ka “partnerības institūta pamatmērķis ir viendzimuma locekļiem dibināt ģimeni [..], melone nav banāns, ābols nav bumbieris”. Šāds izteikums skaidri norāda uz neizpratni par LGBTQ+ pārstāvjiem, kā arī par bailēm no netipiskas ģimenes. Ja jau par šīm tēmām Saeimā, kuru ievēl Latvijas sabiedrība, tiek diskutēts, demonstrējot absolūtu izpratnes trūkumu, ir skaidrs, ka par to ir jāturpina reflektēt arī mākslā.
Dalībnieku vēlamais vecums: 16+
Mēģinājumu laiki: 6., 7., 8., 16. (18:00-20:30), 15. aprīlis (10:00-13:00)
Mēģinājumu vieta: Rīga (konkrēta lokācija tiks precizēta).
Laikmetīgās dejas izrāžu fragmenta iestudēšana
Šogad Dejas diena veltīta identitātes tēmai. Radošajās darbnīcās horeogrāfi kopā ar darbnīcu dalībniekiem iestudēs fragmentus no savām izrādēm. Šī ir iespēja piedzīvot izrādes tapšanas procesu no idejas līdz realizācijai un uzstāties publikas priekšā, kā arī izzināt sevi caur kustību un vizuālajiem impulsiem.
Šī ir iespēja pieteikties vienai no 3 darbnīcām.
Vairāk par katru no darbnīcām un izrādēm:
→ “Femina”, horeogrāfe Sabīne NeilandeŠis ir izpētē balstīts stāsts par duālo un pretrunīgo sievietes tēlu sabiedrībā un kultūrā, kas būtiski ietekmējis to, kā mūsdienu sieviete uztver sevi. Viena no galvenajām tēmām, kam izrāde pievēršas, ir sievietes loma mākslā. Vairāku gadsimtu laikā radītos mākslas šedevros, kas apskatāmi pasaules labākajos muzejos, sieviete galvenokārt redzama caur mākslinieka- vīrieša prizmu, kā pasīvs un kluss mākslas objekts. Šāda sievietes tēla reprezentācija nereti saglabājusies arī mūsdienu popkultūrā - kino, mūzikā un sociālajos tīklos, pastiprinot tā saucamo male gaze (tulk. no angļu val. - vīrieša skatiens)
Darbnīcas fragmentā tiks izmantoti izrādes scenogrāfijas elementi – audumi un podests, kas būs pamats gan kustību izpētē, gan noskaņas veidošanā. Tie kļūs par nozīmīgu daļu no procesa, radot telpu, kurā dalībnieki varēs brīvi eksperimentēt ar kustību un tēlu. Darbnīcas laikā tiks veikta kustību izpēte, kā arī vizuālās kultūras analīze. Dalībnieki strādās ar dažādiem mākslas darbiem, popkultūras paraugiem, žurnāliem un citiem vizuālajiem avotiem, kuros atklājas sievietes tēla reprezentācija. No šiem pētījumiem tiks veidotas kustību partitūras, kas savīs vizuālos impulsus ar individuālu ķermenisko pieredzi.
Svarīgs aspekts būs dalībnieku personīgais redzējums, jo viņi tiks aicināti kustību materiālu izpaust caur savu pieredzi un skatpunktu. Tas radīs daudzslāņainu, dzīvu un individuāli piesātinātu kustību kopumu. Rezultātā paredzēts veidot izrādi ar “dzīvā muzeja” atmosfēru – skatītājiem atklājot telpu, kurā scenogrāfija, kustība un vizuālie impulsi savienojas vienotā mākslinieciskā darbā.
Dalībnieku vēlamais vecums: 16+
Mēģinājumu laiki: 28., 29. marts, 12., 13. aprīlis (10.30 - 13.00)
Mēģinājumu vieta: Rīga (konkrēta lokācija tiks precizēta)
→ “Savējā un svešā”, horeogrāfe Marija Saveiko
Marija dalās personīgā pieredzē par savu nacionālo identitāti un piederības izjūtu Latvijā. Marija nākusi no krievu - baltkrievu ģimenes, uzaugusi Latvijā – valstī, kuras brīvība ir tikpat jauna kā viņas paaudze. Šodien viņa dzīvo laikā, kad Krievijas karš Ukrainā vēl vairāk Latvijas kultūrtelpā saasinājis tā saukto “nacionālo jautājumu”. Izrāde ir Marijas personīgā refleksija par sevis meklējumiem laiktelpā, kurā satiekas dažādi identitātes un kultūras skatpunkti. "Savējā un svešā" ir aicinājums sajust ar ķermeni, ar sirdi. Šī izrāde nav tikai stāsts par vienu cilvēku – tā ir atbalss no tiem, kas turpina meklēt un rast sevi pasaulē, kas nemitīgi mainās. Izrāde uzdod jautājumus, kas skar ne tikai Latviju, bet arī pasauli kopumā, atgādinot, ka neatkarīgi no etniskās izcelsmes, dzimuma vai reliģijas, mēs visi esam daļa no kopīgas cilvēces pieredzes.
Dalībnieku vēlamais vecums: 18+
Mēģinājumu laiki: 6., 8., 10., 13., 15., 17. aprīlis (18.00 - 21.00)
Mēģinājumu vieta: Rīga (konkrēta lokācija tiks precizēta)
→ “Es arī esmu Latvija”, horeogrāfs Vladimirs Goršantovs
Izrāde vēsta par cilvēka seksuālo identitāti un LGBTQ+ kopienu, kā izrādes skaņu celiņu izmantojot audio fragmentus no Saeimas deputātu izteikumiem par Dzīvesbiedru likumu. Latvija ir viena no valstīm, kas pret LGBTQ+ kopienu vēl joprojām mēģina cīnīties politiskā līmenī. Spilgts piemērs tam ir 2023. gada 9. novembra Saeimas sēde, kurā tika pieņemts Dzīvesbiedru likums. Tajā politiķis Edgars Tavars izteicās, ka “partnerības institūta pamatmērķis ir viendzimuma locekļiem dibināt ģimeni [..], melone nav banāns, ābols nav bumbieris”. Šāds izteikums skaidri norāda uz neizpratni par LGBTQ+ pārstāvjiem, kā arī par bailēm no netipiskas ģimenes. Ja jau par šīm tēmām Saeimā, kuru ievēl Latvijas sabiedrība, tiek diskutēts, demonstrējot absolūtu izpratnes trūkumu, ir skaidrs, ka par to ir jāturpina reflektēt arī mākslā.
Dalībnieku vēlamais vecums: 16+
Mēģinājumu laiki: 6., 7., 8., 16. (18:00-20:30), 15. aprīlis (10:00-13:00)
Mēģinājumu vieta: Rīga (konkrēta lokācija tiks precizēta).
Darbnīcu noslēgums ar publisku uzstāšanos norisināsies 18. aprīlī plkst. 18:00 Tallinas ielas kvartāla koncertzālē "Angārs".
Dalība bez maksas
Pieteikšanās noslēgusies.
Paldies visiem, kas pieteicās. Mēs ar jums sazināsimies!
Dalība bez maksas
Pieteikšanās noslēgusies.
Paldies visiem, kas pieteicās. Mēs ar jums sazināsimies!
DARBNĪCA
“Iekļaujoša dejas prakse” ar Roberto Casarotto un Greta Pierapan
27.03. 17:30–20:00 – Daugavas stadions, Augšiela 1
28.03. 12:00–14:30 – Deju skola Dzirnas, Lāčplēša iela 106 k-1
29.03. 12:00–14:30 – Deju skola Dzirnas, Lāčplēša iela 106 k-1
Horeogrāfu asociācija un Latvijas Jaunā teātra institūts platformas Magic Carpets ietvaros aicina dejas māksliniekus piedalīties darbnīcā “Iekļaujoša dejas prakse”, ko vadīs dejas kurators Roberto Casarotto un dejas dramaturģe Greta Pieropan (Itālija).
Darbnīcā tiks iepazītas pieejas darbam ar cilvēkiem ar redzes traucējumiem, izmantojot momentkompozīcijas un improvizācijas prakses. Dalībnieki iepazīs arī metodes, kas balstās attēlu un iztēles izmantošanā ķermeņa aktivizēšanai un horeogrāfiskas pieredzes veidošanai individuālā un kolektīvā līmenī. Praktiskie uzdevumi mijīsies ar refleksiju un pieredzes apmaiņu, un dalībnieki tiks aicināti veidot un prezentēt savas horeogrāfiskās partitūras.
→ Roberto Casarotto ir Aerowaves asociētais direktors – Eiropas dejas platformai, kas veicina jauno mākslinieku pārrobežu mobilitāti un profesionālās attīstības programmas horeogrāfiem, rakstniekiem, kuratoriem un podkāstu veidotājiem. Līdz 2022. gadam viņš sadarbojās ar CSC un Operaestate Festival Bassano del Grappa, attīstot dejas programmas un vairāk nekā 25 starptautiskus ES atbalstītus projektus. Turpat viņš izveidoja iniciatīvu Dance Well – Movement for Parkinson’s un līdz 2025. gadam koordinēja tās nacionālo un starptautisko attīstību.
Kopā ar e20danza viņš līdzdibināja Future Moves – Museums and Dance for Young People, kas iesaista pusaudžus ar psiholoģisku ievainojamību un depresiju dejas praksēs Vicenza muzejos.
Pēdējos 15 gados Roberto muzejos attīstījis dejas un smadzeņu veselības projektus sadarbībā ar zinātniekiem, māksliniekiem un dažādām sabiedrības grupām, tostarp cilvēkiem ar Parkinsona slimību, pēc onkoloģiskām saslimšanām, jauniešiem ar depresiju un cilvēkiem ar redzes traucējumiem. Viņš koordinē starptautiskas apmācības par deju, smadzeņu veselību un pieejamību muzejos, kā arī regulāri uzstājas konferencēs.
Roberto ir CCW Welfare Cultural Center biedrs, grāmatas Nigel Charnock (L’Epos, 2009) autors un no 2015. līdz 2018. gadam bija Balletto di Roma mākslinieciskais vadītājs. Pirms darba kultūras organizācijās viņš studēja London Contemporary Dance School, 14 gadus bija dejotājs un ieguva ekonomikas izglītību
→ Greta Pieropan ir dejas dramaturģe, kuras darbs atrodas starp vārdiem, kustību un māksliniecisko procesu attiecību telpām. Viņa strādā dramaturģijā, komunikācijā, kuratoriskajā darbā un dzīvo arhīvu veidošanā, katru projektu uztverot kā ķermeņu, stāstu un kopīgas izpētes ekosistēmu.
Kopš 2014. gada Greta sadarbojas ar Operaestate Festival / B.Motion, atbalstot mākslinieciskos procesus un iesaistoties starptautiskos projektos, tostarp Empowering Dance, Dancing Museums / Museum of Human Emotions, Shape It un Performing Gender. Viņa piedalījās arī iniciatīvas Dance Well attīstībā, apvienojot dramaturģiju, komunikācijas koordinēšanu un vietējo producēšanu.
Greta ir iesaistīta arī iniciatīvā Future Moves, kas muzejos piedāvā dejas prakses pusaudžiem ar psiholoģisku ievainojamību un depresiju. Viņa veicina projekta dramaturģisko un komunikācijas dimensiju, atbalstot drošas un radošas telpas jauniešu mākslinieciskajai pieredzei.
Viņa bijusi Aerowaves partnere (2022–2025) un EDN – European Dance Development Network valdes locekle (2024–2025). Viņas raksti publicēti Springback Magazine, Danza & Danza un Fjord Review. Greta starptautiski veido procesus, kas atbalsta māksliniecisko risku, eksperimentēšanu un pieejamību.
Dalība bez maksas
Darbnīca notiks angļu valodā.
Pieteikšanās noslēgusies.
Pieteikuma anketa
27.03. 17:30–20:00 – Daugavas stadions, Augšiela 1
28.03. 12:00–14:30 – Deju skola Dzirnas, Lāčplēša iela 106 k-1
29.03. 12:00–14:30 – Deju skola Dzirnas, Lāčplēša iela 106 k-1
Horeogrāfu asociācija un Latvijas Jaunā teātra institūts platformas Magic Carpets ietvaros aicina dejas māksliniekus piedalīties darbnīcā “Iekļaujoša dejas prakse”, ko vadīs dejas kurators Roberto Casarotto un dejas dramaturģe Greta Pieropan (Itālija).
Darbnīcā tiks iepazītas pieejas darbam ar cilvēkiem ar redzes traucējumiem, izmantojot momentkompozīcijas un improvizācijas prakses. Dalībnieki iepazīs arī metodes, kas balstās attēlu un iztēles izmantošanā ķermeņa aktivizēšanai un horeogrāfiskas pieredzes veidošanai individuālā un kolektīvā līmenī. Praktiskie uzdevumi mijīsies ar refleksiju un pieredzes apmaiņu, un dalībnieki tiks aicināti veidot un prezentēt savas horeogrāfiskās partitūras.
Vairāk par darbnīcu vadītājiem
→ Roberto Casarotto ir Aerowaves asociētais direktors – Eiropas dejas platformai, kas veicina jauno mākslinieku pārrobežu mobilitāti un profesionālās attīstības programmas horeogrāfiem, rakstniekiem, kuratoriem un podkāstu veidotājiem. Līdz 2022. gadam viņš sadarbojās ar CSC un Operaestate Festival Bassano del Grappa, attīstot dejas programmas un vairāk nekā 25 starptautiskus ES atbalstītus projektus. Turpat viņš izveidoja iniciatīvu Dance Well – Movement for Parkinson’s un līdz 2025. gadam koordinēja tās nacionālo un starptautisko attīstību.
Kopā ar e20danza viņš līdzdibināja Future Moves – Museums and Dance for Young People, kas iesaista pusaudžus ar psiholoģisku ievainojamību un depresiju dejas praksēs Vicenza muzejos.
Pēdējos 15 gados Roberto muzejos attīstījis dejas un smadzeņu veselības projektus sadarbībā ar zinātniekiem, māksliniekiem un dažādām sabiedrības grupām, tostarp cilvēkiem ar Parkinsona slimību, pēc onkoloģiskām saslimšanām, jauniešiem ar depresiju un cilvēkiem ar redzes traucējumiem. Viņš koordinē starptautiskas apmācības par deju, smadzeņu veselību un pieejamību muzejos, kā arī regulāri uzstājas konferencēs.
Roberto ir CCW Welfare Cultural Center biedrs, grāmatas Nigel Charnock (L’Epos, 2009) autors un no 2015. līdz 2018. gadam bija Balletto di Roma mākslinieciskais vadītājs. Pirms darba kultūras organizācijās viņš studēja London Contemporary Dance School, 14 gadus bija dejotājs un ieguva ekonomikas izglītību
→ Greta Pieropan ir dejas dramaturģe, kuras darbs atrodas starp vārdiem, kustību un māksliniecisko procesu attiecību telpām. Viņa strādā dramaturģijā, komunikācijā, kuratoriskajā darbā un dzīvo arhīvu veidošanā, katru projektu uztverot kā ķermeņu, stāstu un kopīgas izpētes ekosistēmu.
Kopš 2014. gada Greta sadarbojas ar Operaestate Festival / B.Motion, atbalstot mākslinieciskos procesus un iesaistoties starptautiskos projektos, tostarp Empowering Dance, Dancing Museums / Museum of Human Emotions, Shape It un Performing Gender. Viņa piedalījās arī iniciatīvas Dance Well attīstībā, apvienojot dramaturģiju, komunikācijas koordinēšanu un vietējo producēšanu.
Greta ir iesaistīta arī iniciatīvā Future Moves, kas muzejos piedāvā dejas prakses pusaudžiem ar psiholoģisku ievainojamību un depresiju. Viņa veicina projekta dramaturģisko un komunikācijas dimensiju, atbalstot drošas un radošas telpas jauniešu mākslinieciskajai pieredzei.
Viņa bijusi Aerowaves partnere (2022–2025) un EDN – European Dance Development Network valdes locekle (2024–2025). Viņas raksti publicēti Springback Magazine, Danza & Danza un Fjord Review. Greta starptautiski veido procesus, kas atbalsta māksliniecisko risku, eksperimentēšanu un pieejamību.
Dalība bez maksas
Darbnīca notiks angļu valodā.
Pieteikšanās noslēgusies.
Pieteikuma anketa